Mans stāsts ir par to, kā mūsu klase uzvarēja aerobikas konkursā. Jā, jā, tajos laikos aerobikas sacensības skolās bija ļoti populāras. Katru gadu tika rīkots aerobikas konkurss, kur piedalījās katras klases labākās dejotājas.
Jau vairākus gadus mūsu klasei – 8.c klasei – bija tāda kā nerakstīta sāncensība ar 9.a klasi. Tā klase tiešām vienmēr bija ļoti spēcīga visās jomās: gan mācībās, gan sportā, gan dažādās citās lietās. Vienmēr viņi ieguva godalgotas vietas skolas sporta turnīros, Ziemassvētku ballē un kaut vai tajā pašā skolas Erudīta konkursā. Bet arī mūsu klase nebija no vājākajām. Bieži sanāca tā, ka tieši mūsu divas klases sacentās līdz beigām.
Acīmredzot šoreiz 9.a klases meitenes bija nolēmušas uzvarēt aerobikas konkursā, jo ļoti cītīgi trenējās. Gandrīz katru dienu viņas palika pēc stundām sporta zālē un trenējās. Tā kā meitenēm bija ļoti labas attiecības ar sporta skolotājiem, viņas bija rezervējušas zāli jau iepriekš. Bet parasti tie laiki kaut kā sakrita ar tiem laikiem, kas bija izdevīgi mums. Mēs par to, protams, nebijām priecīgas…. Citu klašu meitenēm viņas kaut kā nelika šķēršļus, jo laikam jau par lielākajām konkurentēm uzskatīja tieši mūs.
Tā kā mani vecāki bija aizbraukuši atvaļinājumā uz ārzemēm un dzīvoklis bija salīdzinoši tukšs, mūsu klases meitenes trenējās pie manis. Vietas, protams, nebija tika daudz kā sporta zālē, bet nekas cits jau mums neatlika. Katru vakaru mēs palīkām pie manis līdz kādiem 9-10 vakarā. Sporta zālē mums sanāca izmēģināt tikai pāris reizes.
Pienāca ilgi gaidītais konkurss. 9.a klases meitenes izskatījās jau kā uzvarējušas. Taču viņas nezināja, ka šo visu laiku arī mēs bijām ļoti cītīgi trenējušas. Gan viņas, gan mēs nodejojām ļoti labi. Taču žūrija 1. vietu piešķīra mums, un es pat kļuvu “Miss Aerobika 2000″!!!
0 komentāri