Devīze “padoties aizliegts” man bijusi aktuāla ik pa brīdim. Neviens taciņu rozēm nav kaisījis, tāpēc zinu nepadošanās garšu. Pastāstīšu, kā iestājos augstskolā.
Vidusskolu beidzu 1988.gadā, kad sākās juku laiki. Pēdējā brīdī atcēla vēstures eksāmenu, jo pēkšņi iepriekš mācītā vēsture izrādījās nepareiza. Mums par to bija prieks. Biju radoši noskaņota un baudīju brīvību. Dzīve bija jautra. Mācījos aktieru sagatavošanas kursos, piestrādāju dažādos pasākumos, interesējos par kino. Tolaik kino izglītības Latvijā nebija. Aktieros netiku un, tā kā man bija daudzi draugi mākslinieki, izlēmu stāties Mākslas akadēmijā mākslas vēsturniekos. Tolaik tā bija ļoti elitāra izglītība, ko baudīja pārsvarā mākslinieku atvases.
Man ar mākslu nebija nekāda sakara. Absurds bija tas, ka iestājeksāmenos bija jau jāzina atbildes uz tiem jautājumiem, ko studenti vēlāk mācījās sešus gadus. Mākslas vēsturi nekad nebiju mācījusies, grāmatu trūka, tomēr es vētraini un haotiski apguvu zinības.
Konkurss bija liels. Sacerējumu vienīgā uzrakstīju uz 10, bet mākslas vēsturē dabūju apaļu 3. Tas mani šausmīgi satrieca! Tik ļoti, ka neaizgāju uz beidzamo eksāmenu, kaut kopējā punktu summa bija augsta. Man bija kauns. Un spītība…
Aiz niknuma izlēmu iemācīties no galvas vienīgo latviski pieejamo grāmatu. Tie bija leģendārie Tatjanas Kačalovas ‘’Mākslas vēstures pamati’’. Tēvs bija mednieks un par nodoto produkciju tolaik saņēma neticami krutu kasešu magnetafonu – dubultnieku. Tas bija liels, pārnēsājams plastmasas klucis, ar kuru kļuvu par pirmo beibi rajonā. Tā nu ierakstīju kasetēs grāmatu un dzinu galvā. Gāju gulēt, bet fonā skan antīkās mākslas teorija… Apzinājos, ka gudri tas nav, bet padoties negribēju.
Ar otro reizi dižajā mākslas templī iestājos. Vēlāk izrādījās, ka tikai divas no kursa esam tikušas bez blata. Otra bija mana kolēģe Aija Bley. Viņa iestājās ar savu radošo trakumu, es ar nepadošanos. Tagad abas spītīgi veidojam filmas.
Žēl tikai, ka nepadošanās situācijas mazumā neiet. Gluži otrādi.
Tāpēc arī tapa filma ‘’Padoties aizliegts’’.
0 komentāri