Vitas stāsts

Vēlos pastāstīt par kādu situāciju, kas neatgadījās ar mani, bet gan ar manu klasesbiedru pirms gadiem 7 – 8. Toreiz vēl sākām tikai iet vidusskolā. Šobrīd mans nu jau bijušais klasesbiedrs ir kļuvis par profesionālu mūziķi. Viņš nav liela slavenība, bet savās aprindās ir zināms.

Toreiz viņš tikai sāka ar to nodarboties: spēlēja ģitāru un izveidoja savu grupu. Protams, vienīgā vieta, kur viņš varēja demonstrēt savas grupas sniegumu, bija skolas radio. Šī iemesla dēļ puisis pats aktīvi darbojās arī radio. Un mums visiem patika gan kā viņš un viņa grupa spēlē, gan viņš kā dīdžejs, kurš lika interesantu mūziku.

Taču mūsu prieki nebija ilgi. Kad jau kādu gadu bija darbojies radio un bijām pie tā pieraduši, nomainījās skolas direktore, un tad arī viss sākās… Direktore bija „veco” uzskatu piekritēja un gribēja likvidēt radio. Kā oficiālais iemesls tika minēts tas, ka skolai nav lielu līdzekļu radio uzturēšanai. Bet patiesībā skola radio neko nedeva. Puiši paši visu sagādāja un par visu rūpējās. Visi zināja, ka direktorei vienkārši nepatīk , un viss.
Mans klasesbiedrs sāka cīnīties par radio saglabāšanu. Sākumā viņš vienkārši runāja ar direktori, kas bija pilnīgi bezjēdzīgi. Tad viņš sarīkoja skolā piketu, bet par to uz skolu tika izsaukti viņa vecāki. Tad klasesbiedram radās ideja sarīkot labdarības koncertu, uzaicinot arī citas grupas. Lieki piebilst, ka koncerts bija kolosāls! Visbeidzot vairāki skolotāji arī sāka atbalstīt puisi, atzīstot, ka viņam ir talants un ka radio ir labs pašizpausmes veids, jo, kas zina, kas no viņa vēlāk var sanākt. Beigās piekrita arī direktore, radio tika saglabāts, un mēs atkal starpbrīžos varējām klausīties labu mūziku.

ATSŪTI ARĪ TU SAVU STĀSTU UN SAŅEM 2 BIĻETES UZ FILMU!

Par konkursu lasi ŠEIT